Elektroenerģijas cenas - Latvija

Latvijas mainīgais elektroenerģijas tirgus: momentuzņēmums 2023–2025

Latvijas elektroenerģijas sektors pēdējos gados ir piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas, un atjaunojamā enerģija tagad ir gan vietējā piedāvājuma, gan politikas virziena centrā.

Elektroenerģijas ražošana: atjaunojamās enerģijas bastions

Latvija izceļas ES ar augstu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā. 2023. gadā vairāk nekā 77% no valsts elektroenerģijas tika iegūti no atjaunojamiem avotiem, kur dominēja hidroenerģija, kas viena pati veidoja ap 62%. Vēja un saules enerģija strauji aug—2023. gadā saules enerģijas izstrāde bija gandrīz 5 reizes lielāka nekā 2022. gadā, un vēja ražošana palielinājās par vairāk nekā 40% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Šis pieaugums ļāva Latvijai ar vietējo ražošanu nosegt 88% no iekšzemes elektroenerģijas patēriņa, samazinot atkarību no importa un dabasgāzes bāzētas ražošanas.

Politikas virzība: 100% zaļa elektroenerģija līdz 2030. gadam

Latvijas jaunizveidotā Klimata un enerģētikas ministrija ir noteikusi ambiciozu mērķi: 100% atjaunojama elektroenerģija līdz 2030. gadam. Lai to sasniegtu, valdība:

• Paātrina sauszemes un jūras vēja projektus
• Ievieš tīkla piekļuves reformas
• Piedāvā kompensācijas mehānismus sabiedrībai vēja attīstībai
• Atbalsta jumta saules paneļus ar grantiem un vienkāršotu neto uzskaites sistēmu

Latvija sadarbojas arī ar Igauniju ELWIND jūras vēja projektā, kas varētu līdz desmitgades beigām pievienot 1 000 MW jaudu Latvijas ūdeņos.

Elektroenerģijas cenas: struktūra un stabilizācija

Elektroenerģijas cenas Latvijā sastāv no:

• Enerģijas izmaksas (balstītas tirgū, atkarīgas no piegādātāja/līguma)
• Pārvades un sadales tarifiem (regulēti)
• PVN (21%)
• Agrāk rēķinos bija iekļauta OIK (obligātā iepirkuma komponentes) maksa, bet kopš 2023. gada tā tiek noņemta no rēķiniem, izmaksas sedz valsts.

Lai atvieglotu patērētāju situāciju 2022.–2023. gada enerģētikas krīzes laikā, valdība arī subsidēja elektroenerģijas cenas, samazināja tīkla maksas un sniedza papildu atlaides aizsargātiem lietotājiem.

Dinamiskie tarifi: elastība un tehnoloģijas

Latvija ir viena no Eiropas līderēm dinamiskajā elektroenerģijas cenu noteikšanā, pateicoties gandrīz pilnīgai viedo skaitītāju ieviešanai. Patērētāji var izvēlēties stundas cenu līgumus, kas piesaistīti Nord Pool tirgus cenām—tas ļauj ietaupīt, izmantojot elektrību lētākajās stundās.

Vadošie pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā dinamiskos tarifus:

• Elektrum – “Dinamiskais” plāns, 100% zaļš, reāllaika monitorings
• Tet – “Dinamiskais”, ietver lietotnes logrīku stundu cenām
• Enefit – “Biržas cena”, bez uzcenojuma par kWh, populārs uzņēmumiem
• AJ Power – “Birža”, balstīts uz atjaunojamo enerģiju, ar zemām maksām
• Ignitis – Dinamiskie plāni mājsaimniecībām un uzņēmumiem

Dinamiskie plāni kļuvuši īpaši populāri, tirgus cenām krītot 2023. un 2024. gadā. Daudzi lietotāji tagad aktīvi pārorientē savu patēriņu—piemēram, elektroauto uzlādi vai veļas mazgāšanu—uz zemāko cenu stundām.

Kopsavilkums:
Latvijas elektroenerģijas tirgus kļūst zaļāks, gudrāks un elastīgāks. Pieaugot atjaunojamo enerģijas jaudām, nodrošinot caurskatāmas cenas un stipru politikas atbalstu, valsts ir ceļā uz to, lai līdz 2030. gadam kļūtu par reģionālo līderi tīras enerģijas un patērētāju iespēju jomā.

Zemāk un augstākas noslodzes stundas

Latvija 2024 – Vidējā stundas vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena (Nord Pool)

Kopsavilkums par diagrammas rādīto

Par diviem maksimumiem

Lai gan rīta maksimums ir ass, vakara maksimums ir gan augstāks, gan plašāks, padarot to par dārgāko diennakts periodu 2024. gadā.

Kāpēc šis modelis ir raksturīgs Latvijai un Nord Pool Baltijas reģionam

1. Pieprasījuma profils – Baltijas patēriņa līkni nosaka mājsaimniecību vajadzības: brokastu laika pieaugums un ilgāks vakara maksimums.
2. Piedāvājuma struktūra – Latvija balstās uz hidro, KKP (dabasgāze/biomasa) un importu. Hidro ir elastīgs, bet ierobežots; KKP un imports biežāk darbojas maksimumos un tiem ir augstākas robežizmaksas.
3. Ierobežota pusdienlaika izlīdzināšana ar sauli – Atšķirībā no Dienvideiropas, Latvijā uzstādītā saules kapacitāte ir neliela, tāpēc saule neveido “pīles formas” līkni, bet tikai nelielu ieplaku ap 13‑15 h.
4. Starpsavienojumu pudeles kakli – Kad Somijas vai Zviedrijas cenas ir zemas, Latvija ne vienmēr var pietiekami importēt caur Igaunijas–Latvijas līnijām vakarā, tāpēc cenu nosaka vietējie/Baltijas ražotāji ar augstākiem piedāvājumiem.
5. Laikapstākļu ietekmēta apkure – Ziemā (kad cenas ir visaugstākās) elektro siltumsūkņi un apsildes ierīces pastiprina vakara pieprasījuma vilni.

Praktiski ieteikumi mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem

• Lētākās stundas: aptuveni 01‑06 h un daudzās dienās arī 13‑16 h. Ieplānojiet trauku mašīnas, boilerus, elektroauto uzlādi un citus elastīgus patēriņus šajā laikā.
• Izvairieties, ja iespējams: 09‑11 h un īpaši 19‑22 h, kad elektrība maksā apmēram divreiz vairāk nekā dziļajā naktī.
• Automatizācija atmaksājas: vienkāršs taimeris vai viedspraudnis, kas pārvieto 3 kWh EV/žāvētāja slodzi no 20 h uz 03 h, būtu ietaupījis ≈ €75 2024. gadā (3 kWh × 365 dienas × 0.07 €/kWh cenu starpība).

Skatoties nākotnē

Ja Latvijā turpināsies saules un vēja enerģijas attīstība un tiks izbūvēti jauni LV‑SE savienojumi (piemēram, plānotie Ziemeļvalstu–Baltijas tīkla stiprinājumi), sagaidāms:

• Dziļākas pusdienlaika ieplakas līdz ar lielāku saules enerģijas īpatsvaru.
• Vājāki vakara maksimumi kad elastīgie resursi – bateriju uzglabāšana, pieprasījuma vadība, Latvijas sūkņu hidro – spēs izmantot cenu atšķirības vakaros.

Līdz tam, divkāršais maksimums, visticamāk, saglabāsies, tāpēc patēriņa laika izpratne joprojām ir vienkāršākais veids, kā samazināt elektrības rēķinu.