Pašreizējā cena
0.0722 €/kWh
17:00 - 18:00
Minimālā cena
-0.0062 €/kWh
14:00 - 15:00
Vidējā cena
0.0789 €/kWh
00:00 - 24:00
Maksimālā cena
0.2156 €/kWh
20:00 - 21:00

Elektroenerģijas cenas - Polija

Šī tabula/diagramma parāda TGE spot biržas cenas cenu zonai Polija Day-Ahead tirgū, izmantojot vietējo laiku (Europe/Warsaw)
Periods Šodien
€/kWh
Rīt
€/kWh
00:00 - 01:00 0.0927 0.0911
01:00 - 02:00 0.0870 0.0879
02:00 - 03:00 0.0833 0.0822
03:00 - 04:00 0.0859 0.0797
04:00 - 05:00 0.0915 0.0806
05:00 - 06:00 0.0998 0.0907
06:00 - 07:00 0.1400 0.1066
07:00 - 08:00 0.1311 0.1129
08:00 - 09:00 0.0947 0.0916
09:00 - 10:00 0.0674 0.0661
10:00 - 11:00 0.0097 0.0049
11:00 - 12:00 -0.0000 0.0000
12:00 - 13:00 -0.0037 -0.0008
13:00 - 14:00 -0.0059 -0.0019
14:00 - 15:00 -0.0062 -0.0017
15:00 - 16:00 -0.0015 -0.0000
16:00 - 17:00 0.0422 0.0306
17:00 - 18:00 0.0722 0.0846
18:00 - 19:00 0.1049 0.1016
19:00 - 20:00 0.1593 0.1440
20:00 - 21:00 0.2156 0.1864
21:00 - 22:00 0.1303 0.1333
22:00 - 23:00 0.1063 0.1092
23:00 - 00:00 0.0968 0.0981


Polijas elektroenerģijas tirgus pārskats

Polija piedzīvo dramatiskas pārmaiņas savā elektroenerģijas tirgū. Valsts, kas kādreiz bija ogļu atkarīgs izņēmums Eiropas zaļās enerģijas kustībā, tagad strauji virzās uz ilgtspējīgāku un daudzveidīgāku enerģētikas sistēmu. Laikā no 2023. līdz 2025. gadam Polijas enerģētikas ainava ir būtiski mainījusies — to virza ekonomiskie spiedieni, ES regulas un ambiciozi valsts mērķi. Šajā emuāra ierakstā aplūkotas tendences, izaicinājumi un iespējas, kas šobrīd veido Polijas elektroenerģijas tirgu.

Atsakoties no ogļu ieraduma: samazināsies milzis

Ogļu izmantošana jau ilgstoši ir bijusi Polijas elektroenerģijas ražošanas stūrakmens, taču tās dominance pamazām samazinās. 2023. gadā ogles veidoja apmēram 60% elektroenerģijas ražošanas — ievērojams kritums no 70,7% tikai gadu iepriekš. Šis kritums nav nejaušība. Oglekļa dioksīda kvotu izmaksu pieaugums ES emisiju tirdzniecības sistēmas ietvaros un atjaunojamo energoresursu straujā attīstība veicina ogļu izmantošanas samazināšanos.

Vēl uzskatāmāks ir rekorda kritums — 22 TWh mazāk elektroenerģijas no oglēm 2023. gadā. Valsts vairs tikai nemaina maisījumu — tā īsteno pilnvērtīgu pāreju. Lai arī ogles joprojām ir nozīmīgs enerģijas avots, to laiks kā Polijas enerģētikas balstam tuvojas beigām.

Atjaunojamie resursi pārņem vadību: saules un vēja enerģijas pieaugums

Samazinoties ogļu izmantošanai, atjaunojamā enerģija piedzīvo strauju izaugsmi. 2023. gadā vēja un saules enerģija kopā nodrošināja vairāk nekā 21% no Polijas elektroenerģijas, salīdzinot ar 16% 2022. gadā. Kopējais atjaunojamās enerģijas īpatsvars sasniedza 27%.

Saules PV ir kļuvis par izrāviena tehnoloģiju. Tikai 2024. gadā uzstādīti vairāk nekā 4 GW jaudas, padarot Poliju par vienu no visstraujāk augošajiem saules enerģijas tirgiem ES. Sagaidāms, ka uzstādītā saules jauda līdz 2025. gadam dubultosies un līdz 2030. gadam trīskāršosies, pateicoties tehnoloģiju cenu kritumam un spēcīgiem valdības stimuliem.

Vēja enerģija pašlaik veido 14% no elektroenerģijas maisījuma, un līdz 2040. gadam plānota 11 GW jūras vēja jauda. Kamēr sauszemes vēja attīstību kavē zonējuma ierobežojumi (īpaši “10H noteikums”), Baltijas jūra piedāvā plašas jaunas iespējas tīras enerģijas attīstībai.

Citi atjaunojamie resursi — piemēram, biomasa (4,7%) un hidroenerģija (2,2%) — ieņem mazāku lomu, un to izaugsme, visticamāk, būs mērena salīdzinājumā ar sauli un vēju.

Tīkla izaicinājums: sekot līdzi pārejai

Viens no lielākajiem izaicinājumiem Polijas enerģētikas pārejā ir elektroenerģijas tīkla kapacitāte. Esošā infrastruktūra tika būvēta centralizētai ogļu enerģijai, nevis decentralizētiem un mainīgiem atjaunojamiem resursiem. Rezultātā saules un vēja projekti arvien biežāk saskaras ar ierobežojumiem — īpaši vasarā, kad piedāvājums var pārsniegt pieprasījumu.

Investīcijas tīkla modernizācijā un enerģijas uzglabāšanā tagad ir galvenā prioritāte. Valdība ar ES finansējuma un Eiropas Investīciju bankas atbalstu iegulda resursus tīkla paplašināšanā un atjaunošanā. Tiek attīstīti arī enerģijas uzglabāšanas risinājumi, piemēram, baterijas, lai izlīdzinātu piedāvājuma svārstības un novērstu atjaunojamās enerģijas izšķērdēšanu.

Enerģijas cenas: augstas izmaksas un valdības aizsardzība

Elektroenerģijas cenas Polijā ir vienas no augstākajām Eiropā, pat ņemot vērā valdības noteiktos cenu griestus. Galvenie iemesli? Liela atkarība no emisijām intensīvām oglēm, augstas oglekļa izmaksas un nepieciešamība pēc ievērojamiem infrastruktūras uzlabojumiem.

Lai aizsargātu patērētājus no cenu svārstībām, valdība līdz 2025. gada septembrim noteica mājsaimniecību elektroenerģijas cenas griestus 500 PLN/MWh. Bez šiem griestiem cenas būtu varējušas pārsniegt 620 PLN/MWh. Turklāt šajā periodā mājsaimniecībām tika atcelti jaudas maksājumi.

Lai arī šie pasākumi palīdzējuši aizsargāt patērētājus, tie var arī aizkavēt nepieciešamos ieguldījumu signālus tīkla paplašināšanai un atjaunojamās enerģijas attīstībai. Uzņēmumiem, īpaši, vairs neattiecas šie griesti, un tiem jāpielāgojas tirgus cenām — mudinot tos optimizēt enerģijas patēriņu un meklēt alternatīvus avotus, piemēram, pašu saražoto saules enerģiju.

Dinamiski tarifi: jauna elastības ēra

Viens no svarīgākajiem jaunumiem 2024. gadā bija dinamisko elektroenerģijas tarifu ieviešana. Šie tarifi mainās katru stundu vai ik pēc 15 minūtēm, atspoguļojot reāllaika piedāvājumu un pieprasījumu Polijas elektroenerģijas biržā (TGE). Mērķis? Mudināt patērētājus pārnest enerģijas patēriņu uz laiku, kad elektroenerģija ir tīrāka un lētāka — īpaši atjaunojamās enerģijas maksimuma laikā.

Lielajiem elektroenerģijas piegādātājiem tagad ir juridisks pienākums piedāvāt dinamiskos tarifus mājsaimniecībām un mikrouzņēmumiem. Tomēr ieviešana vēl ir sākuma stadijā. Iemesli ir:

  • Turpinošie cenu griesti (kas neattiecas uz dinamiskajiem tarifiem),
  • Ierobežota viedo skaitītāju izplatība (nepieciešami reāllaika norēķiniem),
  • Zema patērētāju izpratne un piesardzība.

Tomēr prosumētāji — tie, kas paši ražo elektroenerģiju — arvien vairāk novērtē priekšrocības. Ar saules paneļiem, bateriju uzglabāšanu un viedajām ierīcēm viņi var pirkt, kad cenas ir zemas, un pārdot, kad tās ir augstas. Tā kā viedo skaitītāju ieviešana tiek paplašināta (mērķis — valsts līmeņa pārklājums līdz 2031. gadam), plašāka dinamisko cenu izmantošana ir sagaidāma.

Jauna regulatīvā vide: politika kā virzītājspēks

Polijas enerģētikas pārkārtošanu veicina mainīga regulatīvā sistēma. Galvenie jaunumi:

  • Jūras vēja parku likums: atbalsta attīstību Baltijas jūrā, nodrošinot vienkāršotu atļauju izsniegšanu un subsīdijas.
  • Atjaunojamās enerģijas paātrinājuma zonas: atbilstoši ES direktīvām šīs zonējuma teritorijas paātrina projektu īstenošanu ar vienkāršotu procesu.
  • Atjaunināti NECP mērķi: Polija tagad mērķē uz 56% atjaunojamās elektroenerģijas līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 44% 2023. gadā.

Šie pasākumi atspoguļo stratēģisku virzību no fosilā kurināmā atkarības uz tīrāku, ar ES saskaņotu enerģētikas sistēmu. Enerģētikas regulēšanas iestāde (URE) ir nozīmīga šo izmaiņu īstenošanā, tarifu uzraudzībā un modernizācijas veicināšanā.

Skats uz priekšu: kāds ir Polijas enerģijas tirgus nākotnē?

Polijas enerģētikas pāreja jau ir labi iesākusies, taču ceļš uz priekšu nav bez izaicinājumiem. Galvenās prioritātes ir:

  • Tīkla modernizācija un uzglabāšana: būtiski uzticamai atjaunojamo resursu integrācijai.
  • Kodolenerģijas attīstība: pirmais reaktors plānots 2033. gadā, lai stiprinātu zemu emisiju pamatjaudu.
  • Patērētāju iesaiste: dinamiskajiem tarifiem, viedajiem skaitītājiem un pieprasījuma reakcijas rīkiem jākļūst par normu.
  • Ieguldījumu vide: stabila, paredzama regulatīvā vide ir būtiska, lai piesaistītu privāto kapitālu atjaunojamajai enerģijai un infrastruktūrai.

Polija vairs vienkārši necenšas panākt — tā sāk ieņemt līderpozīciju tīrās enerģijas ieviešanā. Ceļš var būt sarežģīts, taču ar spēcīgu politiku, ieguldījumiem un sabiedrības atbalstu valstij ir potenciāls kļūt par reģionālu enerģētikas pārejas veiksmes stāstu.