Pašreizējā cena
0.1804 €/kWh
18:00 - 18:15
Minimālā cena
-0.0000 €/kWh
12:30 - 12:45
Vidējā cena
0.1138 €/kWh
00:00 - 24:00
Maksimālā cena
0.2409 €/kWh
19:00 - 19:15

Elektroenerģijas cenas - Vācija

Šī tabula/diagramma parāda EPEX spot biržas cenas cenu zonai Vācija Day-Ahead tirgū, izmantojot vietējo laiku (Europe/Berlin)
Periods Šodien
€/kWh
Rīt
€/kWh
00:00 - 00:15 0.1130 0.1450
00:15 - 00:30 0.1088 0.1450
00:30 - 00:45 0.1082 0.1521
00:45 - 01:00 0.1070 0.1468
01:00 - 01:15 0.1128 0.1426
01:15 - 01:30 0.1117 0.1429
01:30 - 01:45 0.1129 0.1431
01:45 - 02:00 0.1132 0.1433
02:00 - 02:15 0.1137 0.1404
02:15 - 02:30 0.1128 0.1403
02:30 - 02:45 0.1139 0.1433
02:45 - 03:00 0.1156 0.1431
03:00 - 03:15 0.1101 0.1428
03:15 - 03:30 0.1127 0.1420
03:30 - 03:45 0.1180 0.1400
03:45 - 04:00 0.1214 0.1421
04:00 - 04:15 0.1202 0.1463
04:15 - 04:30 0.1218 0.1464
04:30 - 04:45 0.1240 0.1464
04:45 - 05:00 0.1271 0.1500
05:00 - 05:15 0.1223 0.1599
05:15 - 05:30 0.1281 0.1514
05:30 - 05:45 0.1323 0.1564
05:45 - 06:00 0.1484 0.1702
06:00 - 06:15 0.1345 0.2258
06:15 - 06:30 0.1579 0.1907
06:30 - 06:45 0.1709 0.2258
06:45 - 07:00 0.1772 0.2258
07:00 - 07:15 0.1916 0.2501
07:15 - 07:30 0.1755 0.2501
07:30 - 07:45 0.1502 0.2611
07:45 - 08:00 0.1157 0.2501
08:00 - 08:15 0.1795 0.2052
08:15 - 08:30 0.1514 0.1877
08:30 - 08:45 0.1202 0.1799
08:45 - 09:00 0.1034 0.1444
09:00 - 09:15 0.1220 0.1654
09:15 - 09:30 0.1009 0.1504
09:30 - 09:45 0.0842 0.1453
09:45 - 10:00 0.0566 0.1261
10:00 - 10:15 0.0990 0.1298
10:15 - 10:30 0.0608 0.1085
10:30 - 10:45 0.0401 0.0934
10:45 - 11:00 0.0214 0.0827
11:00 - 11:15 0.0206 0.0956
11:15 - 11:30 0.0096 0.0841
11:30 - 11:45 0.0012 0.0775
11:45 - 12:00 0.0000 0.0698
12:00 - 12:15 0.0000 0.0643
12:15 - 12:30 0.0000 0.0614
12:30 - 12:45 -0.0000 0.0563
12:45 - 13:00 0.0000 0.0550
13:00 - 13:15 0.0000 0.0501
13:15 - 13:30 0.0000 0.0540
13:30 - 13:45 0.0006 0.0588
13:45 - 14:00 0.0095 0.0656
14:00 - 14:15 0.0101 0.0587
14:15 - 14:30 0.0284 0.0720
14:30 - 14:45 0.0581 0.0891
14:45 - 15:00 0.0783 0.1035
15:00 - 15:15 0.0428 0.0922
15:15 - 15:30 0.0818 0.1049
15:30 - 15:45 0.0988 0.1200
15:45 - 16:00 0.1205 0.1358
16:00 - 16:15 0.0976 0.1212
16:15 - 16:30 0.1101 0.1387
16:30 - 16:45 0.1229 0.1608
16:45 - 17:00 0.1508 0.1829
17:00 - 17:15 0.1014 0.1459
17:15 - 17:30 0.1330 0.1680
17:30 - 17:45 0.1640 0.1901
17:45 - 18:00 0.2104 0.2232
18:00 - 18:15 0.1804 0.2168
18:15 - 18:30 0.2023 0.2284
18:30 - 18:45 0.2232 0.2438
18:45 - 19:00 0.2312 0.2593
19:00 - 19:15 0.2409 0.2467
19:15 - 19:30 0.2195 0.2375
19:30 - 19:45 0.2033 0.2058
19:45 - 20:00 0.1938 0.1949
20:00 - 20:15 0.1831 0.2030
20:15 - 20:30 0.1679 0.1894
20:30 - 20:45 0.1572 0.1758
20:45 - 21:00 0.1454 0.1622
21:00 - 21:15 0.1608 0.1698
21:15 - 21:30 0.1557 0.1622
21:30 - 21:45 0.1478 0.1568
21:45 - 22:00 0.1319 0.1469
22:00 - 22:15 0.1507 0.1543
22:15 - 22:30 0.1457 0.1500
22:30 - 22:45 0.1344 0.1457
22:45 - 23:00 0.1273 0.1434
23:00 - 23:15 0.1416 0.1507
23:15 - 23:30 0.1341 0.1484
23:30 - 23:45 0.1311 0.1452
23:45 - 00:00 0.1222 0.1437


Vācijas mainīgais elektroenerģijas tirgus

Vācijas enerģētikas ainava strauji mainās — un tā elektrizē vairākos veidos. Ar pēdējo atomelektrostaciju slēgšanu 2023. gadā un atjaunojamo energoresursu straujo uzplaukumu valsts noteikti virzās uz zemas oglekļa emisijas nākotni. Apskatīsim, kas virza šo pāreju un ko tas nozīmē mājsaimniecībām, uzņēmumiem un plašākam tirgum.

☀️ No oglēm uz tīru enerģiju: elektroenerģijas avotu maiņa

2023. gads iezīmēja vēsturisku brīdi: Vācija atteicās no kodolenerģijas. Tās vietā galveno lomu ieņem atjaunojamie energoresursi, piemēram, vēja un saules enerģija. Līdz 2024. gadam vairāk nekā 60% no valsts publiskās elektroenerģijas ražošanas nāca no atjaunojamiem avotiem — vadošā bija vēja enerģija (īpaši sauszemes), kurai sekoja straujš saules enerģijas pieaugums.

Tomēr vēl joprojām pastāv zināma atkarība no fosilā kurināmā. Brūnogles un akmeņogles joprojām spēlē lomu, lai gan to ieguldījums pakāpeniski samazinās. Gāzes spēkstacijas joprojām kalpo kā rezerves variants, īpaši rūpniecības vajadzībām. Lielais jaunums? Akumulatoru uzglabāšana strauji attīstās, signalizējot par pāreju uz stabilāku tīklu vēja un saules enerģijas nākotnei.

💸 Kāpēc elektroenerģija joprojām ir tik dārga?

Neskatoties uz lētāku atjaunojamo resursu pieaugumu, Vācijas mājsaimniecībām joprojām ir augsti elektrības rēķini. Kāpēc? Tāpēc, ka gala cena nav tikai par to, kā tiek ražota elektroenerģija. Tajā ietilpst arī tīkla maksas, nodokļi un dažādi uzliktie maksājumi.

2025. gadā tipiskas mājsaimniecības elektroenerģijas cena sadalās šādi:

  • ~40% par pašu elektroenerģiju
  • ~27% par tīkla izmaksām
  • ~33% par nodokļiem un maksājumiem

Uzņēmumi, īpaši lielie rūpniecības uzņēmumi, bieži maksā mazāk, pateicoties nodokļu atlaidēm un samazinātiem maksājumiem. Tomēr arī viņi nav pasargāti no pieaugošajām iepirkumu izmaksām un tirgus svārstībām.

⚡ Lielā pārmaiņa 2025. gadā: sveiciens dinamiskajiem tarifiem

2025. gadā gaidāmas būtiskas pārmaiņas: visiem elektroenerģijas piegādātājiem Vācijā būs jānodrošina dinamiskie elektroenerģijas tarifi. Šīs cenas dienas laikā mainīsies, mudinot patērētājus izmantot elektroenerģiju tad, kad tā ir vislētākā (un videi draudzīgākā). Āķis? Nepieciešams viedais skaitītājs.

Viedie skaitītāji pakāpeniski tiek ieviesti visā valstī, un līdz 2025. gada beigām vismaz 20% mājsaimniecību, kas patērē vairāk nekā 6 000 kWh gadā, tiem būtu jābūt. Mērķis? Elastīgāks patēriņš, mazāks noslogojums pīķa stundās un labāka atjaunojamo resursu integrācija tīklā.

🔌 Kas vada šo pāreju?

Lielie spēlētāji, piemēram, E.ON, Vattenfall, RWE un Greenpeace Energy jau ievieš dinamiskos tarifus. Arī uz tehnoloģijām orientēti jaunuzņēmumi, piemēram, enjoyelec un aedifion, iesaistās, piedāvājot gudrus risinājumus, lai palīdzētu patērētājiem un uzņēmumiem pielāgoties reālā laika cenu politikai.

🧭 Kas notiks tālāk?

Skatoties uz priekšu, Vācijas enerģētikas nākotne ir drosmīga, bet ne bez izaicinājumiem:

  • Mērķis — 80% atjaunojamās elektroenerģijas līdz 2030. gadam nozīmē vēl straujāku vēja un saules jaudu palielināšanu.
  • Tīkla elastība un enerģijas uzglabāšana būs būtiska, lai pārvaldītu nepastāvīgo piedāvājumu.
  • Nestabilas elektroenerģijas cenas var saglabāties, ietekmētas no gāzes tirgiem un pieaugošā pieprasījuma (piemēram, elektroauto un siltumsūkņi).
  • Jauni noteikumi un tirgus reformas — tostarp iespējamie jaudu mehānismi — tiek apspriesti, lai nodrošinātu ilgtermiņa uzticamību.

Federālās vēlēšanas 2025. gadā varētu ietekmēt šo izmaiņu tempu un mērogu.

🌍 Noslēguma domas

Vācijas elektroenerģijas tirgus atrodas pavērsiena punktā — tiek atteikts no kodolenerģijas, samazināts ogļu izmantojums un likts liels uzsvars uz atjaunojamiem resursiem. Dinamiskās cenu noteikšanas un viedo skaitītāju ieviešana ir nozīmīgs solis pretī reaģējošai, patērētājam draudzīgai enerģētikas sistēmai.

Enerģētikā zinošiem patērētājiem un uzņēmumiem nākamie gadi sniedz iespēju iesaistīties tirgū pavisam jaunā veidā. Neatkarīgi no tā, vai tas nozīmē elektroauto uzlādes laika maiņu vai rūpnīcas darbības optimizāciju atkarībā no reālā laika cenām, elastība kļūst par jauno virzītājspēku Vācijas zaļās revolūcijas nodrošināšanā.



Zemāk un augstākas noslodzes stundas

Vācija 2024 – Vidējā stundas vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena (EPEX)



Diagrammas interpretācija

Stunda Cena €/kWh Komentārs
20 h 0.132 Augstākā dienas cena (≈ 90 % virs dienas zemākās cenas).
19–21 h 0.122 – 0.128 Vakara pīķa bloks – noturīgi augstas cenas, jo cilvēki atgriežas mājās, gatavo ēdienu, uzlādē elektroauto, ieslēdz apgaismojumu/apkuri, kamēr saules PV izlaide samazinās.
08–09 h 0.115 – 0.116 Rīta pīķis – pieprasījums strauji pieaug, kad mājsaimniecības un rūpniecība sāk darbību, bet saule vēl tikai sāk spīdēt.
14–15 h 0.069–0.070 Dienas minimums (“saules ieleja”) – bagātīgā pusdienlaika PV ražošana samazina cenas.
01–05 h 0.075 – 0.087 Klusais nakts patēriņš saglabā cenas mēreni zemas, bet ne tik zemas kā pusdienlaikā.

Ko mums saka divi cenu pīķi

Pīķis Pieprasījuma puses faktori Piedāvājuma puses faktori Tīrais efekts
Rīts (08‑09 h) • Cilvēki mostas → tējkannas, kafijas aparāti, dušas, apkure/
• Sabiedriskais transports un rūpniecība sāk darbību
• Tradicionālās elektrostacijas joprojām dominē → lēns jaudas palielinājums
• Saules enerģija vēl nav pilnā jaudā
Pieprasījums pieaug ātrāk nekā lētā piedāvājuma apjoms → cenu lēciens līdz ≈ 0.116 €/kWh
Vakars (19‑21 h) • Straujš pieaugums mājsaimniecību pieprasījumā (ēst gatavošana, izklaide, EV uzlāde)
• Komerciālā aktivitāte vēl nav pilnībā beigusies
• Pēc saulrieta sabrūk saules enerģijas ražošana
• Vēja enerģija ir mainīga; cenu nosaka gāzes un ogļu stacijas
Piedāvājuma trūkums sakrīt ar dienas otro pieprasījuma maksimumu → augstākās cenas (līdz 0.132 €/kWh)

Kāpēc pusdienlaika kritums ir dziļāks nekā naktī

* Tīkla mēroga un uz jumtiem uzstādīti PV nodrošina lielu apjomu gandrīz nulles robežizmaksu elektrības no 12 h līdz 15 h. * Rūpnieciskie procesi ar iespēju elastīgi mainīt patēriņu arvien vairāk tiek pārcelti uz pusdienlaiku. * Naktī PV nav pieejams, un lielāku daļu veido regulējamās stacijas (gāze, ogles, biomasa), kas nodrošina bāzes slodzi un sistēmas pakalpojumus, nosakot augstāku minimālo cenu (≈ 0.075–0.087 €/kWh).


Sekas

Kam… Praktiska atziņa
Mājsaimniecībām/E-mobilitātei Ja jūsu tarifs ir piesaistīts biržas cenām, ieplānojiet augstas slodzes darbus (trauku mazgājamā mašīna, veļas mašīna, EV uzlāde) no 13‑15 h vai pēc pusnakts, nevis 18‑21 h; jūs varat samazināt izmaksas par kWh par 40–50 %, salīdzinot ar vakara pīķi.
Rūpniecībai un liela mēroga uzkrāšanai Aptuveni 6 ct/kWh cenu starpība starp 15 h un 20 h pastiprina biznesa gadījumu slodzes pārdalei, viedai uzlādei un bateriju arbitrāžai.
Politikai un tīkla plānošanai Pastāvīgie vakara pīķi liecina, ka papildu elastīgas jaudas vai pieprasījuma vadības stimuli pēc saulrieta joprojām ir būtiski, jo Vācija pievieno vairāk saules enerģijas avotu.

Secinājums: Diagrammas divi izteiktie pīķi atspoguļo klasisku “pīles līknes” uzvedību saules bagātā sistēmā: pieprasījuma maksimums no rīta un, vēl izteiktāk, agri vakarā, kad saules ražošana izzūd. Pusdienlaiks šobrīd piedāvā vislētāko elektroenerģiju vidēji, padarot to par ideālu logu elastīgam patēriņam.