Pašreizējā cena
0.1507 €/kWh
23:00 - 23:15
Minimālā cena
0.0501 €/kWh
13:00 - 13:15
Vidējā cena
0.1500 €/kWh
00:00 - 24:00
Maksimālā cena
0.2611 €/kWh
07:30 - 07:45

Elektroenerģijas cenas - Vācija

Šī tabula/diagramma parāda EPEX spot biržas cenas cenu zonai Vācija Day-Ahead tirgū, izmantojot vietējo laiku (Europe/Berlin)
Periods Šodien
€/kWh
Rīt
€/kWh
00:00 - 00:15 0.1450 0.1513
00:15 - 00:30 0.1450 0.1474
00:30 - 00:45 0.1521 0.1390
00:45 - 01:00 0.1468 0.1320
01:00 - 01:15 0.1426 0.1486
01:15 - 01:30 0.1429 0.1389
01:30 - 01:45 0.1431 0.1338
01:45 - 02:00 0.1433 0.1321
02:00 - 02:15 0.1404 0.1428
02:15 - 02:30 0.1403 0.1355
02:30 - 02:45 0.1433 0.1326
02:45 - 03:00 0.1431 0.1335
03:00 - 03:15 0.1428 0.1320
03:15 - 03:30 0.1420 0.1320
03:30 - 03:45 0.1400 0.1323
03:45 - 04:00 0.1421 0.1319
04:00 - 04:15 0.1463 0.1313
04:15 - 04:30 0.1464 0.1306
04:30 - 04:45 0.1464 0.1314
04:45 - 05:00 0.1500 0.1314
05:00 - 05:15 0.1599 0.1356
05:15 - 05:30 0.1514 0.1357
05:30 - 05:45 0.1564 0.1385
05:45 - 06:00 0.1702 0.1409
06:00 - 06:15 0.2258 0.1407
06:15 - 06:30 0.1907 0.1455
06:30 - 06:45 0.2258 0.1416
06:45 - 07:00 0.2258 0.1416
07:00 - 07:15 0.2501 0.1510
07:15 - 07:30 0.2501 0.1480
07:30 - 07:45 0.2611 0.1387
07:45 - 08:00 0.2501 0.1210
08:00 - 08:15 0.2052 0.1433
08:15 - 08:30 0.1877 0.1380
08:30 - 08:45 0.1799 0.1207
08:45 - 09:00 0.1444 0.1070
09:00 - 09:15 0.1654 0.1098
09:15 - 09:30 0.1504 0.1040
09:30 - 09:45 0.1453 0.0964
09:45 - 10:00 0.1261 0.0921
10:00 - 10:15 0.1298 0.1000
10:15 - 10:30 0.1085 0.0807
10:30 - 10:45 0.0934 0.0682
10:45 - 11:00 0.0827 0.0570
11:00 - 11:15 0.0956 0.0626
11:15 - 11:30 0.0841 0.0468
11:30 - 11:45 0.0775 0.0404
11:45 - 12:00 0.0698 0.0338
12:00 - 12:15 0.0643 0.0329
12:15 - 12:30 0.0614 0.0211
12:30 - 12:45 0.0563 0.0200
12:45 - 13:00 0.0550 0.0200
13:00 - 13:15 0.0501 0.0204
13:15 - 13:30 0.0540 0.0219
13:30 - 13:45 0.0588 0.0248
13:45 - 14:00 0.0656 0.0300
14:00 - 14:15 0.0587 0.0427
14:15 - 14:30 0.0720 0.0620
14:30 - 14:45 0.0891 0.0683
14:45 - 15:00 0.1035 0.0787
15:00 - 15:15 0.0922 0.0767
15:15 - 15:30 0.1049 0.0890
15:30 - 15:45 0.1200 0.0905
15:45 - 16:00 0.1358 0.1038
16:00 - 16:15 0.1212 0.0963
16:15 - 16:30 0.1387 0.1042
16:30 - 16:45 0.1608 0.1235
16:45 - 17:00 0.1829 0.1387
17:00 - 17:15 0.1459 0.1228
17:15 - 17:30 0.1680 0.1411
17:30 - 17:45 0.1901 0.1565
17:45 - 18:00 0.2232 0.1638
18:00 - 18:15 0.2168 0.1615
18:15 - 18:30 0.2284 0.1744
18:30 - 18:45 0.2438 0.1775
18:45 - 19:00 0.2593 0.1732
19:00 - 19:15 0.2467 0.1897
19:15 - 19:30 0.2375 0.1682
19:30 - 19:45 0.2058 0.1536
19:45 - 20:00 0.1949 0.1410
20:00 - 20:15 0.2030 0.1567
20:15 - 20:30 0.1894 0.1460
20:30 - 20:45 0.1758 0.1351
20:45 - 21:00 0.1622 0.1295
21:00 - 21:15 0.1698 0.1310
21:15 - 21:30 0.1622 0.1296
21:30 - 21:45 0.1568 0.1256
21:45 - 22:00 0.1469 0.1213
22:00 - 22:15 0.1543 0.1279
22:15 - 22:30 0.1500 0.1275
22:30 - 22:45 0.1457 0.1171
22:45 - 23:00 0.1434 0.1085
23:00 - 23:15 0.1507 0.1212
23:15 - 23:30 0.1484 0.1103
23:30 - 23:45 0.1452 0.1037
23:45 - 00:00 0.1437 0.0968


Vācijas mainīgais elektroenerģijas tirgus

Vācijas enerģētikas ainava strauji mainās — un tā elektrizē vairākos veidos. Ar pēdējo atomelektrostaciju slēgšanu 2023. gadā un atjaunojamo energoresursu straujo uzplaukumu valsts noteikti virzās uz zemas oglekļa emisijas nākotni. Apskatīsim, kas virza šo pāreju un ko tas nozīmē mājsaimniecībām, uzņēmumiem un plašākam tirgum.

☀️ No oglēm uz tīru enerģiju: elektroenerģijas avotu maiņa

2023. gads iezīmēja vēsturisku brīdi: Vācija atteicās no kodolenerģijas. Tās vietā galveno lomu ieņem atjaunojamie energoresursi, piemēram, vēja un saules enerģija. Līdz 2024. gadam vairāk nekā 60% no valsts publiskās elektroenerģijas ražošanas nāca no atjaunojamiem avotiem — vadošā bija vēja enerģija (īpaši sauszemes), kurai sekoja straujš saules enerģijas pieaugums.

Tomēr vēl joprojām pastāv zināma atkarība no fosilā kurināmā. Brūnogles un akmeņogles joprojām spēlē lomu, lai gan to ieguldījums pakāpeniski samazinās. Gāzes spēkstacijas joprojām kalpo kā rezerves variants, īpaši rūpniecības vajadzībām. Lielais jaunums? Akumulatoru uzglabāšana strauji attīstās, signalizējot par pāreju uz stabilāku tīklu vēja un saules enerģijas nākotnei.

💸 Kāpēc elektroenerģija joprojām ir tik dārga?

Neskatoties uz lētāku atjaunojamo resursu pieaugumu, Vācijas mājsaimniecībām joprojām ir augsti elektrības rēķini. Kāpēc? Tāpēc, ka gala cena nav tikai par to, kā tiek ražota elektroenerģija. Tajā ietilpst arī tīkla maksas, nodokļi un dažādi uzliktie maksājumi.

2025. gadā tipiskas mājsaimniecības elektroenerģijas cena sadalās šādi:

  • ~40% par pašu elektroenerģiju
  • ~27% par tīkla izmaksām
  • ~33% par nodokļiem un maksājumiem

Uzņēmumi, īpaši lielie rūpniecības uzņēmumi, bieži maksā mazāk, pateicoties nodokļu atlaidēm un samazinātiem maksājumiem. Tomēr arī viņi nav pasargāti no pieaugošajām iepirkumu izmaksām un tirgus svārstībām.

⚡ Lielā pārmaiņa 2025. gadā: sveiciens dinamiskajiem tarifiem

2025. gadā gaidāmas būtiskas pārmaiņas: visiem elektroenerģijas piegādātājiem Vācijā būs jānodrošina dinamiskie elektroenerģijas tarifi. Šīs cenas dienas laikā mainīsies, mudinot patērētājus izmantot elektroenerģiju tad, kad tā ir vislētākā (un videi draudzīgākā). Āķis? Nepieciešams viedais skaitītājs.

Viedie skaitītāji pakāpeniski tiek ieviesti visā valstī, un līdz 2025. gada beigām vismaz 20% mājsaimniecību, kas patērē vairāk nekā 6 000 kWh gadā, tiem būtu jābūt. Mērķis? Elastīgāks patēriņš, mazāks noslogojums pīķa stundās un labāka atjaunojamo resursu integrācija tīklā.

🔌 Kas vada šo pāreju?

Lielie spēlētāji, piemēram, E.ON, Vattenfall, RWE un Greenpeace Energy jau ievieš dinamiskos tarifus. Arī uz tehnoloģijām orientēti jaunuzņēmumi, piemēram, enjoyelec un aedifion, iesaistās, piedāvājot gudrus risinājumus, lai palīdzētu patērētājiem un uzņēmumiem pielāgoties reālā laika cenu politikai.

🧭 Kas notiks tālāk?

Skatoties uz priekšu, Vācijas enerģētikas nākotne ir drosmīga, bet ne bez izaicinājumiem:

  • Mērķis — 80% atjaunojamās elektroenerģijas līdz 2030. gadam nozīmē vēl straujāku vēja un saules jaudu palielināšanu.
  • Tīkla elastība un enerģijas uzglabāšana būs būtiska, lai pārvaldītu nepastāvīgo piedāvājumu.
  • Nestabilas elektroenerģijas cenas var saglabāties, ietekmētas no gāzes tirgiem un pieaugošā pieprasījuma (piemēram, elektroauto un siltumsūkņi).
  • Jauni noteikumi un tirgus reformas — tostarp iespējamie jaudu mehānismi — tiek apspriesti, lai nodrošinātu ilgtermiņa uzticamību.

Federālās vēlēšanas 2025. gadā varētu ietekmēt šo izmaiņu tempu un mērogu.

🌍 Noslēguma domas

Vācijas elektroenerģijas tirgus atrodas pavērsiena punktā — tiek atteikts no kodolenerģijas, samazināts ogļu izmantojums un likts liels uzsvars uz atjaunojamiem resursiem. Dinamiskās cenu noteikšanas un viedo skaitītāju ieviešana ir nozīmīgs solis pretī reaģējošai, patērētājam draudzīgai enerģētikas sistēmai.

Enerģētikā zinošiem patērētājiem un uzņēmumiem nākamie gadi sniedz iespēju iesaistīties tirgū pavisam jaunā veidā. Neatkarīgi no tā, vai tas nozīmē elektroauto uzlādes laika maiņu vai rūpnīcas darbības optimizāciju atkarībā no reālā laika cenām, elastība kļūst par jauno virzītājspēku Vācijas zaļās revolūcijas nodrošināšanā.



Zemāk un augstākas noslodzes stundas

Vācija 2024 – Vidējā stundas vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena (EPEX)



Diagrammas interpretācija

Stunda Cena €/kWh Komentārs
20 h 0.132 Augstākā dienas cena (≈ 90 % virs dienas zemākās cenas).
19–21 h 0.122 – 0.128 Vakara pīķa bloks – noturīgi augstas cenas, jo cilvēki atgriežas mājās, gatavo ēdienu, uzlādē elektroauto, ieslēdz apgaismojumu/apkuri, kamēr saules PV izlaide samazinās.
08–09 h 0.115 – 0.116 Rīta pīķis – pieprasījums strauji pieaug, kad mājsaimniecības un rūpniecība sāk darbību, bet saule vēl tikai sāk spīdēt.
14–15 h 0.069–0.070 Dienas minimums (“saules ieleja”) – bagātīgā pusdienlaika PV ražošana samazina cenas.
01–05 h 0.075 – 0.087 Klusais nakts patēriņš saglabā cenas mēreni zemas, bet ne tik zemas kā pusdienlaikā.

Ko mums saka divi cenu pīķi

Pīķis Pieprasījuma puses faktori Piedāvājuma puses faktori Tīrais efekts
Rīts (08‑09 h) • Cilvēki mostas → tējkannas, kafijas aparāti, dušas, apkure/
• Sabiedriskais transports un rūpniecība sāk darbību
• Tradicionālās elektrostacijas joprojām dominē → lēns jaudas palielinājums
• Saules enerģija vēl nav pilnā jaudā
Pieprasījums pieaug ātrāk nekā lētā piedāvājuma apjoms → cenu lēciens līdz ≈ 0.116 €/kWh
Vakars (19‑21 h) • Straujš pieaugums mājsaimniecību pieprasījumā (ēst gatavošana, izklaide, EV uzlāde)
• Komerciālā aktivitāte vēl nav pilnībā beigusies
• Pēc saulrieta sabrūk saules enerģijas ražošana
• Vēja enerģija ir mainīga; cenu nosaka gāzes un ogļu stacijas
Piedāvājuma trūkums sakrīt ar dienas otro pieprasījuma maksimumu → augstākās cenas (līdz 0.132 €/kWh)

Kāpēc pusdienlaika kritums ir dziļāks nekā naktī

* Tīkla mēroga un uz jumtiem uzstādīti PV nodrošina lielu apjomu gandrīz nulles robežizmaksu elektrības no 12 h līdz 15 h. * Rūpnieciskie procesi ar iespēju elastīgi mainīt patēriņu arvien vairāk tiek pārcelti uz pusdienlaiku. * Naktī PV nav pieejams, un lielāku daļu veido regulējamās stacijas (gāze, ogles, biomasa), kas nodrošina bāzes slodzi un sistēmas pakalpojumus, nosakot augstāku minimālo cenu (≈ 0.075–0.087 €/kWh).


Sekas

Kam… Praktiska atziņa
Mājsaimniecībām/E-mobilitātei Ja jūsu tarifs ir piesaistīts biržas cenām, ieplānojiet augstas slodzes darbus (trauku mazgājamā mašīna, veļas mašīna, EV uzlāde) no 13‑15 h vai pēc pusnakts, nevis 18‑21 h; jūs varat samazināt izmaksas par kWh par 40–50 %, salīdzinot ar vakara pīķi.
Rūpniecībai un liela mēroga uzkrāšanai Aptuveni 6 ct/kWh cenu starpība starp 15 h un 20 h pastiprina biznesa gadījumu slodzes pārdalei, viedai uzlādei un bateriju arbitrāžai.
Politikai un tīkla plānošanai Pastāvīgie vakara pīķi liecina, ka papildu elastīgas jaudas vai pieprasījuma vadības stimuli pēc saulrieta joprojām ir būtiski, jo Vācija pievieno vairāk saules enerģijas avotu.

Secinājums: Diagrammas divi izteiktie pīķi atspoguļo klasisku “pīles līknes” uzvedību saules bagātā sistēmā: pieprasījuma maksimums no rīta un, vēl izteiktāk, agri vakarā, kad saules ražošana izzūd. Pusdienlaiks šobrīd piedāvā vislētāko elektroenerģiju vidēji, padarot to par ideālu logu elastīgam patēriņam.