Pašreizējā cena
0.1018 €/kWh
16:00 - 16:15
Minimālā cena
0.0856 €/kWh
23:45 - 00:00
Vidējā cena
0.1077 €/kWh
00:00 - 24:00
Maksimālā cena
0.1541 €/kWh
09:00 - 09:15

Elektroenerģijas cenas - Vācija

Šī tabula/diagramma parāda EPEX spot biržas cenas cenu zonai Vācija Day-Ahead tirgū, izmantojot vietējo laiku (Europe/Berlin)
Periods Šodien
€/kWh
Rīt
€/kWh
00:00 - 00:15 0.1004 0.0891
00:15 - 00:30 0.1019 0.0871
00:30 - 00:45 0.1000 0.0819
00:45 - 01:00 0.0960 0.0769
01:00 - 01:15 0.0994 0.0863
01:15 - 01:30 0.0950 0.0820
01:30 - 01:45 0.0996 0.0801
01:45 - 02:00 0.0979 0.0754
02:00 - 02:15 0.0966 0.0800
02:15 - 02:30 0.0952 0.0772
02:30 - 02:45 0.0943 0.0755
02:45 - 03:00 0.0943 0.0744
03:00 - 03:15 0.0930 0.0719
03:15 - 03:30 0.0905 0.0720
03:30 - 03:45 0.0904 0.0748
03:45 - 04:00 0.0901 0.0720
04:00 - 04:15 0.0910 0.0709
04:15 - 04:30 0.0916 0.0722
04:30 - 04:45 0.0921 0.0712
04:45 - 05:00 0.0923 0.0689
05:00 - 05:15 0.0947 0.0728
05:15 - 05:30 0.0906 0.0708
05:30 - 05:45 0.0959 0.0766
05:45 - 06:00 0.0978 0.0828
06:00 - 06:15 0.0898 0.0811
06:15 - 06:30 0.1033 0.0887
06:30 - 06:45 0.1128 0.0954
06:45 - 07:00 0.1204 0.0988
07:00 - 07:15 0.1130 0.0920
07:15 - 07:30 0.1172 0.0998
07:30 - 07:45 0.1312 0.1029
07:45 - 08:00 0.1302 0.1076
08:00 - 08:15 0.1321 0.1075
08:15 - 08:30 0.1390 0.1082
08:30 - 08:45 0.1398 0.1107
08:45 - 09:00 0.1366 0.1066
09:00 - 09:15 0.1541 0.1124
09:15 - 09:30 0.1427 0.1094
09:30 - 09:45 0.1360 0.1064
09:45 - 10:00 0.1278 0.1034
10:00 - 10:15 0.1323 0.1098
10:15 - 10:30 0.1287 0.1031
10:30 - 10:45 0.1232 0.0982
10:45 - 11:00 0.1141 0.0934
11:00 - 11:15 0.1248 0.1043
11:15 - 11:30 0.1163 0.0958
11:30 - 11:45 0.1100 0.0878
11:45 - 12:00 0.1076 0.0973
12:00 - 12:15 0.1127 0.0876
12:15 - 12:30 0.1075 0.0950
12:30 - 12:45 0.1092 0.1006
12:45 - 13:00 0.1075 0.0933
13:00 - 13:15 0.1052 0.0808
13:15 - 13:30 0.1041 0.0907
13:30 - 13:45 0.1034 0.0972
13:45 - 14:00 0.1033 0.0956
14:00 - 14:15 0.1015 0.0857
14:15 - 14:30 0.1020 0.0941
14:30 - 14:45 0.1035 0.0978
14:45 - 15:00 0.1047 0.0902
15:00 - 15:15 0.1014 0.0886
15:15 - 15:30 0.1035 0.0955
15:30 - 15:45 0.1048 0.1024
15:45 - 16:00 0.1107 0.1093
16:00 - 16:15 0.1018 0.0953
16:15 - 16:30 0.1073 0.1021
16:30 - 16:45 0.1124 0.1089
16:45 - 17:00 0.1176 0.1093
17:00 - 17:15 0.1089 0.1150
17:15 - 17:30 0.1176 0.1162
17:30 - 17:45 0.1255 0.1175
17:45 - 18:00 0.1207 0.1188
18:00 - 18:15 0.1234 0.1226
18:15 - 18:30 0.1177 0.1215
18:30 - 18:45 0.1188 0.1175
18:45 - 19:00 0.1159 0.1188
19:00 - 19:15 0.1060 0.1176
19:15 - 19:30 0.1054 0.1216
19:30 - 19:45 0.1061 0.1216
19:45 - 20:00 0.1026 0.1085
20:00 - 20:15 0.1052 0.1125
20:15 - 20:30 0.1035 0.1103
20:30 - 20:45 0.1009 0.1125
20:45 - 21:00 0.0994 0.1045
21:00 - 21:15 0.1071 0.1157
21:15 - 21:30 0.1040 0.1029
21:30 - 21:45 0.1000 0.1019
21:45 - 22:00 0.0970 0.0973
22:00 - 22:15 0.1039 0.1089
22:15 - 22:30 0.1012 0.1059
22:30 - 22:45 0.1009 0.1030
22:45 - 23:00 0.0989 0.1006
23:00 - 23:15 0.0986 0.1052
23:15 - 23:30 0.0910 0.0992
23:30 - 23:45 0.0904 0.0972
23:45 - 00:00 0.0856 0.0927


Vācijas mainīgais elektroenerģijas tirgus

Vācijas enerģētikas ainava strauji mainās — un tā elektrizē vairākos veidos. Ar pēdējo atomelektrostaciju slēgšanu 2023. gadā un atjaunojamo energoresursu straujo uzplaukumu valsts noteikti virzās uz zemas oglekļa emisijas nākotni. Apskatīsim, kas virza šo pāreju un ko tas nozīmē mājsaimniecībām, uzņēmumiem un plašākam tirgum.

☀️ No oglēm uz tīru enerģiju: elektroenerģijas avotu maiņa

2023. gads iezīmēja vēsturisku brīdi: Vācija atteicās no kodolenerģijas. Tās vietā galveno lomu ieņem atjaunojamie energoresursi, piemēram, vēja un saules enerģija. Līdz 2024. gadam vairāk nekā 60% no valsts publiskās elektroenerģijas ražošanas nāca no atjaunojamiem avotiem — vadošā bija vēja enerģija (īpaši sauszemes), kurai sekoja straujš saules enerģijas pieaugums.

Tomēr vēl joprojām pastāv zināma atkarība no fosilā kurināmā. Brūnogles un akmeņogles joprojām spēlē lomu, lai gan to ieguldījums pakāpeniski samazinās. Gāzes spēkstacijas joprojām kalpo kā rezerves variants, īpaši rūpniecības vajadzībām. Lielais jaunums? Akumulatoru uzglabāšana strauji attīstās, signalizējot par pāreju uz stabilāku tīklu vēja un saules enerģijas nākotnei.

💸 Kāpēc elektroenerģija joprojām ir tik dārga?

Neskatoties uz lētāku atjaunojamo resursu pieaugumu, Vācijas mājsaimniecībām joprojām ir augsti elektrības rēķini. Kāpēc? Tāpēc, ka gala cena nav tikai par to, kā tiek ražota elektroenerģija. Tajā ietilpst arī tīkla maksas, nodokļi un dažādi uzliktie maksājumi.

2025. gadā tipiskas mājsaimniecības elektroenerģijas cena sadalās šādi:

  • ~40% par pašu elektroenerģiju
  • ~27% par tīkla izmaksām
  • ~33% par nodokļiem un maksājumiem

Uzņēmumi, īpaši lielie rūpniecības uzņēmumi, bieži maksā mazāk, pateicoties nodokļu atlaidēm un samazinātiem maksājumiem. Tomēr arī viņi nav pasargāti no pieaugošajām iepirkumu izmaksām un tirgus svārstībām.

⚡ Lielā pārmaiņa 2025. gadā: sveiciens dinamiskajiem tarifiem

2025. gadā gaidāmas būtiskas pārmaiņas: visiem elektroenerģijas piegādātājiem Vācijā būs jānodrošina dinamiskie elektroenerģijas tarifi. Šīs cenas dienas laikā mainīsies, mudinot patērētājus izmantot elektroenerģiju tad, kad tā ir vislētākā (un videi draudzīgākā). Āķis? Nepieciešams viedais skaitītājs.

Viedie skaitītāji pakāpeniski tiek ieviesti visā valstī, un līdz 2025. gada beigām vismaz 20% mājsaimniecību, kas patērē vairāk nekā 6 000 kWh gadā, tiem būtu jābūt. Mērķis? Elastīgāks patēriņš, mazāks noslogojums pīķa stundās un labāka atjaunojamo resursu integrācija tīklā.

🔌 Kas vada šo pāreju?

Lielie spēlētāji, piemēram, E.ON, Vattenfall, RWE un Greenpeace Energy jau ievieš dinamiskos tarifus. Arī uz tehnoloģijām orientēti jaunuzņēmumi, piemēram, enjoyelec un aedifion, iesaistās, piedāvājot gudrus risinājumus, lai palīdzētu patērētājiem un uzņēmumiem pielāgoties reālā laika cenu politikai.

🧭 Kas notiks tālāk?

Skatoties uz priekšu, Vācijas enerģētikas nākotne ir drosmīga, bet ne bez izaicinājumiem:

  • Mērķis — 80% atjaunojamās elektroenerģijas līdz 2030. gadam nozīmē vēl straujāku vēja un saules jaudu palielināšanu.
  • Tīkla elastība un enerģijas uzglabāšana būs būtiska, lai pārvaldītu nepastāvīgo piedāvājumu.
  • Nestabilas elektroenerģijas cenas var saglabāties, ietekmētas no gāzes tirgiem un pieaugošā pieprasījuma (piemēram, elektroauto un siltumsūkņi).
  • Jauni noteikumi un tirgus reformas — tostarp iespējamie jaudu mehānismi — tiek apspriesti, lai nodrošinātu ilgtermiņa uzticamību.

Federālās vēlēšanas 2025. gadā varētu ietekmēt šo izmaiņu tempu un mērogu.

🌍 Noslēguma domas

Vācijas elektroenerģijas tirgus atrodas pavērsiena punktā — tiek atteikts no kodolenerģijas, samazināts ogļu izmantojums un likts liels uzsvars uz atjaunojamiem resursiem. Dinamiskās cenu noteikšanas un viedo skaitītāju ieviešana ir nozīmīgs solis pretī reaģējošai, patērētājam draudzīgai enerģētikas sistēmai.

Enerģētikā zinošiem patērētājiem un uzņēmumiem nākamie gadi sniedz iespēju iesaistīties tirgū pavisam jaunā veidā. Neatkarīgi no tā, vai tas nozīmē elektroauto uzlādes laika maiņu vai rūpnīcas darbības optimizāciju atkarībā no reālā laika cenām, elastība kļūst par jauno virzītājspēku Vācijas zaļās revolūcijas nodrošināšanā.



Zemāk un augstākas noslodzes stundas

Vācija 2024 – Vidējā stundas vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena (EPEX)



Diagrammas interpretācija

Stunda Cena €/kWh Komentārs
20 h 0.132 Augstākā dienas cena (≈ 90 % virs dienas zemākās cenas).
19–21 h 0.122 – 0.128 Vakara pīķa bloks – noturīgi augstas cenas, jo cilvēki atgriežas mājās, gatavo ēdienu, uzlādē elektroauto, ieslēdz apgaismojumu/apkuri, kamēr saules PV izlaide samazinās.
08–09 h 0.115 – 0.116 Rīta pīķis – pieprasījums strauji pieaug, kad mājsaimniecības un rūpniecība sāk darbību, bet saule vēl tikai sāk spīdēt.
14–15 h 0.069–0.070 Dienas minimums (“saules ieleja”) – bagātīgā pusdienlaika PV ražošana samazina cenas.
01–05 h 0.075 – 0.087 Klusais nakts patēriņš saglabā cenas mēreni zemas, bet ne tik zemas kā pusdienlaikā.

Ko mums saka divi cenu pīķi

Pīķis Pieprasījuma puses faktori Piedāvājuma puses faktori Tīrais efekts
Rīts (08‑09 h) • Cilvēki mostas → tējkannas, kafijas aparāti, dušas, apkure/
• Sabiedriskais transports un rūpniecība sāk darbību
• Tradicionālās elektrostacijas joprojām dominē → lēns jaudas palielinājums
• Saules enerģija vēl nav pilnā jaudā
Pieprasījums pieaug ātrāk nekā lētā piedāvājuma apjoms → cenu lēciens līdz ≈ 0.116 €/kWh
Vakars (19‑21 h) • Straujš pieaugums mājsaimniecību pieprasījumā (ēst gatavošana, izklaide, EV uzlāde)
• Komerciālā aktivitāte vēl nav pilnībā beigusies
• Pēc saulrieta sabrūk saules enerģijas ražošana
• Vēja enerģija ir mainīga; cenu nosaka gāzes un ogļu stacijas
Piedāvājuma trūkums sakrīt ar dienas otro pieprasījuma maksimumu → augstākās cenas (līdz 0.132 €/kWh)

Kāpēc pusdienlaika kritums ir dziļāks nekā naktī

* Tīkla mēroga un uz jumtiem uzstādīti PV nodrošina lielu apjomu gandrīz nulles robežizmaksu elektrības no 12 h līdz 15 h. * Rūpnieciskie procesi ar iespēju elastīgi mainīt patēriņu arvien vairāk tiek pārcelti uz pusdienlaiku. * Naktī PV nav pieejams, un lielāku daļu veido regulējamās stacijas (gāze, ogles, biomasa), kas nodrošina bāzes slodzi un sistēmas pakalpojumus, nosakot augstāku minimālo cenu (≈ 0.075–0.087 €/kWh).


Sekas

Kam… Praktiska atziņa
Mājsaimniecībām/E-mobilitātei Ja jūsu tarifs ir piesaistīts biržas cenām, ieplānojiet augstas slodzes darbus (trauku mazgājamā mašīna, veļas mašīna, EV uzlāde) no 13‑15 h vai pēc pusnakts, nevis 18‑21 h; jūs varat samazināt izmaksas par kWh par 40–50 %, salīdzinot ar vakara pīķi.
Rūpniecībai un liela mēroga uzkrāšanai Aptuveni 6 ct/kWh cenu starpība starp 15 h un 20 h pastiprina biznesa gadījumu slodzes pārdalei, viedai uzlādei un bateriju arbitrāžai.
Politikai un tīkla plānošanai Pastāvīgie vakara pīķi liecina, ka papildu elastīgas jaudas vai pieprasījuma vadības stimuli pēc saulrieta joprojām ir būtiski, jo Vācija pievieno vairāk saules enerģijas avotu.

Secinājums: Diagrammas divi izteiktie pīķi atspoguļo klasisku “pīles līknes” uzvedību saules bagātā sistēmā: pieprasījuma maksimums no rīta un, vēl izteiktāk, agri vakarā, kad saules ražošana izzūd. Pusdienlaiks šobrīd piedāvā vislētāko elektroenerģiju vidēji, padarot to par ideālu logu elastīgam patēriņam.